Bet mēs tikmēr iemalkosim tēju. Pēcpusdienas saule apspīd bambusus, svētlaimīgi burbuļo strūklakas, no tējkannas plūst priežu šalkoņa...
Okakura Kakuzo, „Tējas grāmata“
Kafijas drauga pirmā mīlestība ir Viņas Majestāte skaistā Kafija. Bet... tur, kur ir garšīga kafija, vienmēr būs arī garšīga tēja. Par to liecina ārkārtīgi populārā frāze: varbūt kafiju vai tēju? Lai gan var šķist, ka diez vai atradīsim citus tik atšķirīgus dzērienus kā kafija un tēja, patiesībā šiem diviem karstajiem dzērieniem ir daudz kopīga.
Tie abi ir apvīti leģendām un dažādiem mītiem, par tiem sacerēti filozofiski traktāti un uzvestas operas, abi iedvesmojuši daudzus pasaules izcilos māksliniekus radīt savus šedevrus, to dēļ notikuši sociālie nemieri un pat kari, un šie dzērieni Eiropā kļuva plaši izplatīti aptuveni vienā un tajā pašā laikā – 17. gs. pirmajā pusē. Gan kafija, gan tēja sākotnēji tika lietotas kā zāles un bija nopērkamas tikai aptiekās, pēc tam sasniedza augstmaņu greznās krūzes un tikai vēlāk kļuva par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu.
Pat ja runa ir par kofeīnu, abiem dzērieniem pievienojam plusiņu – to atrodam gan kafijā, gan tējā. Tiesa gan, kafija to atdod dāsni un uzreiz – kofeīna iedarbību jūtam jau pēc 10 minūtēm, bet pēc dažām stundām tā beidzas. Savukārt tējā esošais kofeīns cilvēka organismā nonāk daudz lēnāk, taču tā iedarbība saglabājas ilgāk.
Lai kafijas dievi neņem ļaunā, taču šoreiz rakstu veltīsim tējas cienītājiem: iedziļināsimies tējas veidos un ieteicamajās tējas pagatavošanas metodēs, dalīsimies ar ieteikumiem, kā gatavot tēju, lai tā būtu vēl garšīgāka, un pastāstīsim par tējas modes tendencēm. Tāpēc aicinām uz tasi tējas!
Viens tējas koks – vairāk nekā 1500 tējas veidu
Droši vien nevienu nepārsteigsim, sakot, ka ir daudz tējas veidu. Ieskaitot galveno tējas veidu apakštipus, ir vairāk nekā 1500 dažādu tēju. Bet pārsteidzoši ir tas, ka visus šos tējas veidus gatavo tikai no viena mūžzaļa koka – Camellia Sinensis.
Dažādie tējas veidi tiek iegūti, dažādos veidos apstrādājot tējas koka lapas. Atkarībā no tā, kā lapiņas tiek apstrādātas – kad un kādi pumpuri un/vai lapas tiek noplūktas un kas ar tām notiek pēc noplūkšanas – mēs baudām vienu vai otru tējas veidu. Populārākie un slavenākie ir pieci: baltā, zaļā, ūlonga, melnā un puer tēja.
Tējas veidu ceļvedis
Galvenos tējas veidus pēc garšas un krāsas īpašībām sadalījām atbilstoši gadalaikiem. Tā mēs no agra pavasara ceļosim ar balto tēju un ceļojumu noslēgsim ziemā ar puer tēju. Iepazīsimies ar katra tējas veida īpatnībām, apstrādes veidiem, tējas dzēriena iedarbību, aromātu un garšu paleti, ieteicamo pagatavošanas metodi. Vai jau esi gatavs tasei tējas? Neizbēgami radīsies vēlme to iemalkot!
Baltā tēja – agra pavasara maigums
Eleganta, izsmalcināta, maiga, dzidra, viegla – baltā tēja tiek vismazāk cilvēka ietekmēta. Tā ir agra pavasara tēja, kas tiek gatavota tikai no pirmajiem tējas pumpuriem (vēl neizplaukušām lapiņām) vai no pumpuriem un agrīnajām smaragda krāsas lapiņām. Lai gan arvien vairāk eiropiešu atklāj balto tēju, tā joprojām ir diezgan reti sastopama mūsu krūzēs. Tiem, kas pieraduši pie asākas melnās tējas garšas, var būt īsts izaicinājums novērtēt baltās tējas maigumu. Taču ar katru malku tā arvien vairāk vilina un apbur. Labākās baltās tējas nāk no slavenās Ķīnas provinces Fudzjaņas.
Apstrāde
Lai gan tas ir tējas veids, kuru cilvēka rokas ietekmē vismazāk, pats process ir smalks un prasa uzmanību. Ražas novākšanas laiks ir ļoti īss – tējas pumpuri jānolasa, pirms tie pārtop par lapiņām (tāpēc šī tēja ir diezgan dārga). Tiklīdz pumpuri ir noplūkti, tie tiek izklāti uz bambusa sietiem ārā, dabiskā saules siltumā, un tiem ļauj dabiski savīst – notiek dabiska un lēna oksidēšanās, kas ilgst aptuveni 52–60 stundas. Kad lapiņas zaudē aptuveni 70–80% mitruma, tās lielās pannās karsē aptuveni pusstundu, lai tās pilnībā izžūtu. Tas aptur dabisko oksidācijas procesu. Pēc tam lapiņas tiek šķirotas.
Iedarbība
Baltā tēja tiek gatavota no tikko izaugušiem pumpuriem, kuros joprojām ir pavasara spēks. Lai pumpuri varētu attīstīties, tējas koks pēc vēsās ziemas nodrošina tos ar bagātīgām barības vielām. Šī iemesla dēļ un minimālās apstrādes dēļ šī tēja satur visvairāk antioksidantu, kas stiprina cilvēka imūnsistēmu. Tā lieliski atsvaidzina un atvēsina. Baltajā tējā ir mazāks kofeīna saturs, tāpēc to var dzert pat vēlu vakarā. Sajūta ir tāda kā pieskaroties agram pavasarim...
Aromātu un garšu palete
Baltā tēja ir dabiski salda un atsvaidzinoša. Apbur ar smalkiem aromātiem un garšām: saldas medus notis, citrusaugļu palete, ziedu aromāti, kas atgādina smaržīgos jasmīnus un rozes. Tējas korpuss ir ļoti viegls, un krāsa ir tik tikko dzeltenīga – neļaujiet sevi maldināt, domājot, ka tēja „nav ievilkusies”. Tieši šī iemesla dēļ to sauc par balto tēju.
Tējas gatavošanas rokasgrāmata
Baltā tēja ir ļoti delikāta, tāpēc to gatavo, izmantojot vēsāku ūdeni, un gatavo īsāku laiku nekā citas tējas: krūzei tējas ieteicams ņemt divas tējkarotes (aptuveni 4 g) tējas lapiņu, ūdens temperatūra – aptuveni 80°C. Tējas gatavošanas laiks: 2–3 minūtes. Īpaši labas tējas var uzliet 2–3 reizes.
Zaļā tēja - pavasara svaigums
Zaļā tēja jau sen ir iekarojusi tējas cienītāju sirdis. Tā tiek augstu vērtēta par ieguvumu veselībai un tīrās un atsvaidzinošās garšas dēļ. Mēdz teikt, ka labākās zaļās tējas atgādina pastaigu pa zaļām pļavām vai jūras krastu. Zaļajai tējai salīdzinājumā ar balto ir intensīvāka garša, dzēriens jau iegūst zaļganu krāsu, un garšas notis šeit ir izteiktākas. Kvalitatīvākās zaļās tējas nāk no Ķīnas un Japānas, Ķīnas tējai ir delikātāka, maigāka garša, Japānas – intensīvāka garša.
Apstrāde
Vislabāko zaļo tēju iegūst, novācot pirmos pumpurus ar agrīnajām lapiņām. Pēc dažām stundām tās nekavējoties grauzdē (ķīniešu metode) vai tvaicē (japāņu metode), lai novērstu oksidācijas procesu. Tāpēc zaļās tējas lapiņas saglabā spilgti zaļu krāsu. Tā it kā tiek fiksēta. Pēc grauzdēšanas lapiņas tiek satītas ar rokām vai ar speciālām mašīnām (atkarībā no tējas apakštipa un klases), lai atbrīvotu tējas aromātus. Tieši šajā brīdī tējas lapiņas transformējas par bumbiņām vai adatiņām (atkarībā no valsts un reģiona tradīcijām). Visbeidzot tējas lapiņas žāvē, līdz sasniedz tajās vajadzīgo mitruma līmeni.
Iedarbība
Zaļā tēja, tāpat kā baltā tēja, ir bagāta ar antioksidantiem, kas pozitīvi ietekmē imūnsistēmu. Ir pierādīts, ka zaļā tēja uzlabo atmiņu, paaugstina produktivitāti un mazina trauksmi. Turklāt tā mazina apetīti. Sajūta: kā pēc skraidīšanas pa svaigu pavasara pļavu vai pastaigas gar jūras krastu.
Aromātu un garšu palete
Zaļās tējas veidu ir bezgala daudz, tāpēc aromātu un garšu palete ir ļoti plaša. Ķīnas zaļā tēja ir vieglāka un maigāka. Tai piemīt mazliet salduma tāpat kā baltajai tējai. To raksturo intensīvs svaigi pļautas zāles aromāts, var būt augļu, ziedu, riekstu notis. Japānas zaļajai tējai ir intensīvāka garša, spēcīgāks zaļuma un jūras aļģu aromāts, jūras smarža. Dzeršanai gatavas tējas krāsa ir gaiši zaļa ar dzeltenu nokrāsu.
Tējas gatavošanas rokasgrāmata
Gatavojot zaļo tēju, pats svarīgākais ir neizmantot pārāk karstu ūdeni, jo tas uzreiz piešķirs tējai rūgtumu (tā ir visizplatītākā kļūda). Ieteicamā ūdens temperatūra ir aptuveni 80°C Ķīnas tējām un 60–70°C Japānas tējām. Vienai porcijai izmantojiet 1 tējkaroti (aptuveni 2 g) tējas lapiņu un gatavojiet 2–3 minūtes.
Ūlonga tēja – vasaras draiskulības
Ūlonga tējas nosaukums cēlies no ķīniešu vārda „wu long” – melnais pūķis. Daži ķīnieši saka – šāds nosaukums tējai dots tāpēc, ka tējas lapiņas karstā ūdenī izvēršas, atgādinot melno pūķu deju.
Ūlonga tēja pēc oksidācijas pakāpes tiek iedalīta vairākās kategorijās: viegli oksidēta (10–30%), kas atgādina zaļo tēju, un stipri oksidēta (50–70%), vairāk līdzīga melnajai. Pirmajai ir maigāka garša, tā ir krēmīga, augļaina, puķaina, otra – smagāka, biezāka, ar izteiktāku garšu.
Labākās ūlonga tējas nāk no savas dzimtenes – Ķīnas provinces Fudzjaņas un Taivānas. Taču mūsdienās var atrast ārkārtīgi labas ūlonga tējas arī no citiem reģioniem, piemēram, Taizemes.
Apstrāde
Ūlonga tējai izmanto pietiekami lielas tējas lapiņas. Pēc lapiņu novākšanas tās dažas stundas atstāj dabiskā veidā apvīst. Pēc tam lapiņas parasti tiek pārvietotas uz īpašām telpām, kurās tiek uzturēta 22°C un 25°C gaisa temperatūra un augsts mitrums – aptuveni 85%. Šeit tās pastāvīgi saudzīgi apgroza. Tas veicina aromāta un ūdens izdalīšanos. Kad ir sasniegta vēlamā oksidācijas pakāpe, tējas lapiņas tiek grauzdētas (tāpat kā zaļā tēja), tādējādi apturot oksidācijas procesu, pēc tam tiek savītas un žāvētas. Visā šajā procesā ļoti svarīgas ir tējas meistarības prasmes. Jāpiebilst, ka katram meistaram ir sava unikāla tējas gatavošanas recepte, kas nereti tiek turēta noslēpumā un nodota no paaudzes paaudzē.
Iedarbība
Ūlonga tēja īpaši pozitīvi ietekmē gremošanas sistēmu. Tāpēc var atrast daudz rakstu, kuros teikts, ka tā palīdz zaudēt svaru. Daudz tiek runāts arī par tās pozitīvo ietekmi uz ādu – to pat dēvē par jaunības eliksīru. Sajūta: ūlonga tēja noskaņo sapņaini un poētiski, rosina radošumu.
Aromātu un garšu palete
Tieši ūlonga tējai ir visplašākā aromātu un garšu palete. Viegli oksidētā ūlonga tēja atgādina zaļo tēju – izplatās ziedu un augļu nošu buķetes, jūtamas tropu augļu notis. Viegli oksidētas ūlonga tējas tekstūra ir krēmīga. Spēcīgi oksidētā ūlonga tēja tuvojas melnajai, taču tai ir sarežģītāka, daudzslāņaina garša: šeit bieži sastopamas kakao, ķiršu un pat šokolādes notis.
Tējas gatavošanas rokasgrāmata
Ūlonga tējas pagatavošanai iesakām izmantot 2 g tējas lapiņu uz krūzi. Jo stiprāk oksidēta tēja, jo augstāka ūdens temperatūra ir nepieciešama. Baltajai vai zaļajai tējai pietiek ar zemākas temperatūras ūdeni, bet, lai atklātu ūlonga tēju, nepieciešama augstāka temperatūra – aptuveni 90°C. Gatavošanas laiks: 4–6 minūtes. Atkal: jo spēcīgāka oksidācija, jo ilgāks gatavošanas laiks. Īpaši augstas kvalitātes ūlonga tēju bieži var gatavot 6–8 reizes, un katru reizi tā dāvās atšķirīgas garšas notis.
Melnā tēja – rudens entuziasms
Rietumu pasaulē populārākais tējas veids ir melnā tēja. Tieši šo tēju mūsdienās lielākoties ražo pasaulē. Interesanti, ka melnā tēja Ķīnā parādījās daudz vēlāk nekā zaļā – tikai 16. gadsimta beigās, kad to sāka eksportēt. Stāsta, ka pirmās zaļās tējas kravas devās ceļā no tagadējās Guandžou pilsētas. 6 mēnešus ilgā jūras brauciena laikā tēja oksidējās un, kad sasniedza Lielbritāniju, bija pilnībā nomelnējusi. Tādu tēju, pievienojot tai pienu un cukuru, sāka dzert visā Eiropā. Starp citu, Ķīnā melnā tēja dzēriena krāsas dēļ tiek saukta par sarkano.
Tāpat kā baltā, zaļā un ūlonga tēja, arī melnā tēja tiek izgatavota no auga Camellia Sinensis. Tomēr galvenā atšķirība ir tējas lapiņu apstrāde pēc novākšanas. Melnā tēja jau ir pilnībā oksidējusies, oksidācijas process netiek apturēts – tas piešķir tējai bagātīgu un spēcīgu garšu. Melnās tējas apakštipu ir bezgala daudz, jo to audzē dažādās zemēs, un atšķiras daži apstrādes procesa elementi: no smalkās Dardžilingas tējas līdz iesala tējai vai kūpinātajai Lapsang Souchong.
Melnā tēja ir arī lielisks pamats tējas maisījumiem. To aromatizē ar augļiem, garšvielām, puķu ziedlapiņām, aromatizē ar ēteriskajām eļļām.
Apstrāde
Melnajai tējai izmanto jau nogatavojušās tējas lapiņas. Pēc novākšanas tām ļauj dabiski savīst. Pēc tam tējas lapiņas tiek savītas ar rokām vai biežāk lielās rotējošās tvertnēs – tas stimulē oksidācijas procesu. Tējas lapiņās esošie fermenti mijiedarbojas ar skābekli, tā mainās tējas lapiņu krāsa – tās kļūst brūnākas – un garšas īpašības. Visbeidzot tēju žāvē, sašķiro un iepako. Dažas tējas tiek papildus grauzdētas, lai tām piešķirtu dūmu aromātu.
Iedarbība
Melnajai tējai ir tonizējoša iedarbība, tādēļ tā ir īpaši piemērota dzeršanai no rīta. Tā ir bagāta ar flavanoīdiem – ļoti efektīviem antioksidantiem, kas palīdz pazemināt holesterīna līmeni un tādējādi samazina sirdslēkmes un insulta risku. Sajūta: pamodina, uzmundrina, dod enerģiju.
Aromātu un garšu palete
Rietumos labāk pazīstamas Indijas tējas ar spēcīgāku, rūgtenu garšu un spēcīgāk tonizējošas. Tajās dominē iesala un karameļu notis. Ķīnas melnajai tējai ir maigāka garša, tā tonizē maigāk, pārsvarā jūtamas žāvētu augļu notis, piemīt patīkami saldena smarža. Dzēriena krāsa ir spilgti sarkana.
Tējas gatavošanas rokasgrāmata
Melnā tēja nav tik jutīga pret ūdens temperatūru kā zaļā vai baltā tēja. Melno tēju ieteicams apliet ar 100°C temperatūras ūdeni un paturēt aptuveni 4–5 minūtes. Daudziem tējas veidiem var pievienot pienu. Uzmanību: pirmā vākuma Dardžilingas tējas un stipri rafinētās Ķīnas melnās tējas ieteicams apliet ar 96°C temperatūras ūdeni aptuveni 3 minūtes. Tās ir tik īpašas, ka nevajag neko pievienot.
Puer tēja – atpūta ziemā
Puer tējas nosaukums cēlies no Pueras pilsētas Junaņas provincē Ķīnā, kur jau izsenis tiek ražota šī Rietumos arvien lielāku uzmanību gūstošā tēja. Stipri fermentētā un bieži vien vēl nogatavinātā tēja ir bagāta ar mikroorganismiem, kas darbojas kā dabīgas probiotikas. Tā uzlabo gremošanu un stiprina imūnsistēmu. Turklāt šī tēja apbur ar negaidītu aromātu un garšu, kas bieži vien pārsteidz tos, kas to nogaršo pirmo reizi.
Ir divi puer tējas apakštipi: zaļā un melnā. Zaļā puer tēja ir nefermentēta un nenogatavināta, atgādina zaļo tēju. Melnā puer tēja tiek fermentēta, tās krāsa un garša vairāk atgādina melno tēju. Abu puer apakštipu izcelsmes vieta ir Junaņas province Ķīnas dienvidos. Saskaņā ar jaunākajiem noteikumiem tikai Junaņas provincē ražoto tēju vajadzētu saukt par puer, bet citur ražoto – par tumšo tēju.
Puer tēja ir īpaša ar to, ka tā ir nogatavināta (gan zaļā, gan melnā puer). Jūs varat to nogatavināt paši vai iegādāties jau nogatavinātu. Ar laiku tējas garša kļūst sarežģītāka un dziļāka, tāpēc labu nogatavinātu puer augstu vērtē tējas cienītāji.
Apstrāde
Zaļās puer tējas ražošanā savāktās lapiņas tiek žāvētas, notiek minimāla lapiņu oksidēšanās, tās karsē, satin un pēc tam žāvē. Pēc tam tēju pārlasa un atstāj vaļēju vai arī sapresē. Jaunā zaļā puer ir ļoti tonizējoša, un tai ir diezgan spēcīga garša. Pēc vairāku gadu nogatavināšanas garša kļūst maigāka, saldāka un dziļāka. Vairāk nekā 15 gadus nogatavinātas puer tējas krāsa atgādinās melno pueru, un garša būs līdzīga melnajai, bet sarežģītāka.
Melnā puer tēja tiek ražota kopš 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem. Šī metode tika atklāta, lai „veco” puer ražotu paātrinātā veidā. Tā ir maksimāli fermentēta tēja, kas var būt berama vai presēta. Melno puer pēc žāvēšanas aptuveni pusotru līdz divus mēnešus fermentē mitrā telpā. Šis process prasa lielu rūpību, un gala rezultāts ir atkarīgs no tā, cik tīrs un kārtīgs ir fermentācijas process.
Iedarbība
Ir zināms, ka puer tēja detoksificē un uzlabo gremošanu, tāpēc tā lieliski piemērota dzeršanai pēc ēšanas. Tiek uzskatīts, ka tā palīdz zaudēt svaru, pazemina holesterīna līmeni un uzlabo asinsriti. Palīdz kliedēt alkohola ietekmi, tāpēc to dažreiz lieto, kad ir paģiras. Sajūta: sniedz stabilitātes sajūtu, piezemēšanos, palīdz pārvarēt nogurumu.
Aromātu un garšu palete
Puer tējas aromāts un garša ir specifiska. Garšas notis tiek raksturotas kā mitra zeme, sūnas, sēnes, koksne, āda, minerāli. Tējas dzēriena krāsa ir tumši brūna, gandrīz melna. Tējas ķermenis ir biezs.
Tējas gatavošanas rokasgrāmata
Ieteicams izmantot 2 g tējas uz krūzi. Ieteikums: vispirms tējas lapiņas aplejiet ar tikko uzvārītu ūdeni un uzreiz nolejiet ūdeni. Tā jūs vienlaikus noskalosiet tēju un „pamodināsiet” lapiņas. Tad uzlejiet tikko uzvārītu ūdeni un nogaidiet 3–5 minūtes. Labu puer tēju var uzliet vairākas reizes.
Tējas maisījumi
Mūsdienās specializētās tējas augstu vērtē tējas cienītāji visā pasaulē. Tomēr tējas maisījumi nezaudē savu popularitāti un pat piedzīvo zināmu renesansi. Tējas uzņēmumos strādājošie meistari nepārtraukti eksperimentē, veidojot unikālus tējas maisījumus, kas vēlāk kļūst par viņu vizītkarti. Arī cilvēki mājās cenšas izveidot savus maisījumus, eksperimentējot ar dažādām sastāvdaļām.
Tējas maisījumu tradīcija aizsākās vairāk nekā gadsimtu senā pagātnē. Kad tējas apstrādes metodes vēl nebija tiktāl pilnveidotas, lai varētu izbaudīt šī dzēriena dabisko garšu, pati tēja bija diezgan rūgta. Tāpēc Ķīnā pirms 400 gadiem bija pieņemts tējas lapiņām pievienot jasmīna vai citus ziedus, lai tēja iegūtu labāku garšu un aromātu.
Mūsdienās par tējas maisījumiem sauc gan no vairākiem tējas veidiem sastāvošu tēju, gan tējas ar dažādām piedevām – augļiem, ziediem, garšvielām, ēteriskajām eļļām. Šīs piedevas var iemaisīt tējas lapiņās vai izmantot kā aromatizētājus.
Daži tējas maisījumi ir kļuvuši tik populāri, ka jau tiek uzskatīti par klasiskiem, un nosaukumi ir kļuvuši vispārīgi un praktiski aprakstoši tējas veidu. Šie ir daži no populārākajiem:
English Breakfast
Viens no visu laiku populārākajiem maisījumiem ir melnās tējas maisījums brokastīm. Šajā intensīvajā garšas maisījumā dažādās proporcijās ir melnā tēja no Kenijas, Ceilonas un Asamas. Šī maisījuma smalkākajās variācijās tiek izmantota maigāka un dārgāka Ķīnas melnā tēja Keemun. Dzeršanai gatavai tējai ir spēcīgs ķermenis, spēcīgas, rūgtenas notis un arī iesala notis. Lieliski piemērota dzeršanai ar pienu.
Earl Grey
Vēl viens klasisks tējas maisījums, kura nosaukumu dzirdējis gandrīz katrs tējas cienītājs. Tas ir atsvaidzinošs citrusaugļu maisījums, kurā apvienoti 1–3 melnās tējas veidi, bet īpašu aromātu piešķir bergamotes eļļa un/vai bergamotes miziņa. Arī šim maisījumam bieži pievieno pienu. Earl Grey tēja ir kļuvusi tik populāra, ka mūsdienās varam atrast daudzas tās variācijas – melnās tējas vietā par pamatu var ņemt nevis melno, bet zaļo tēju un pievienot ne tikai bergamoti, bet arī dažādus ziedus utt.
Genmaicha
Tas, iespējams, ir vispopulārākais zaļās tējas maisījums pasaulē, kas nāk no tālās Japānas un izplatījies visā pasaulē. Japānā Genmaicha tēja pazīstama kā „tautas tēja”. Šis maisījums apvieno japāņu zaļo Sencha tēju un ceptus rīsus. Sākotnēji rīsus iemaisīja tējas lapiņās, lai maisījumu padarītu lētāku, jo zaļā tēja bija dārga. Mūsdienās šis maisījums ir iecienīts tā garšas dēļ. Dažreiz tam pievieno ceptus rīsus, tāpēc dažreiz var dzirdēt, ka šo tēju sauc par „popkorna” tēju.
Augu un augļu tējas
Dažādus karstos augu un augļu dzērienus arī mēdz dēvēt par tējām. Tomēr, stingri runājot, par tēju var saukt tikai dzērienus, kas gatavoti no tējas koka lapiņām. Tātad augu un augļu tējas, kas gatavotas no svaigiem vai žāvētiem augļiem, ziediem, garšaugiem, sēklām, pat saknēm, patiesībā ir tikai karstie dzērieni un neietilpst tēju saimē.
Taču, lai kāds būtu nosaukums – tēja vai karstie dzērieni – dažādi augu un augļu maisījumi ir ļoti populāri. Pirmkārt, lielais vairums šo dzērienu nesatur kofeīnu, tāpēc tos var droši dzert bērni un cilvēki, kuri ir īpaši jutīgi pret kofeīnu. Otrkārt, lielākajai daļai no tām piemīt veselībai labvēlīgas īpašības – piemēram, kumelīšu tēja nomierina, piparmētru – atsvaidzina un uzlabo gremošanu, ingvera tēja lieliski noder saaukstēšanās gadījumos, aveņu lapas ieteicamas pret klepu utt. Treškārt, šīs tējas ir ļoti garšīgas.
Īpaši gribētos izcelt pēdējā laikā populāro rooibos (sarkankrūma) tēju. To ražo no Dienvidāfrikā audzētā sarkankrūma lapiņām. Gatavam dzērienam piemīt dabīga medus saldums ar kaltētu ķiršu un arī vaniļas notīm. Dzēriena krāsa ir spilgti sarkana, tāpēc dažreiz to sauc par sarkano tēju. Tējas ķermenis ir bagātīgs un biezs. Tāpat kā visas augu un augļu tējas, arī šī nesatur kofeīnu. Tāpēc šī tēja ir īpaši iecienīta kā alternatīva stiprai melnajai tējai.
Beramā tēja, tējas maisiņi vai tējas paciņas?
Tāpēc esam apsprieduši visu veidu tējas, un tagad jautājums ir – kādā veidā vislabāk un ērtāk iegādāties tēju? Šāds jautājums nepastāvēja līdz 20. gs. sākumam, jo tika visa pārdodamā tēja bija beramā tēja. Tomēr 1908. gadā amerikāņu tējas tirgotājs Tomass Salivans nejauši izgudroja tējas maisiņus. Nosūtot tējas paraugus saviem klientiem, viņi tos iepakoja zīda maisiņos, cerot, ka klienti tējas lapas izņems no maisiņa. Taču klienti nolēma uzliet tēju ar visiem maisiņiem! Viņiem ļoti iepatikās, un viņi sāka prasīt šādā veidā iepakotu tēju. Sava ērtuma dēļ šī metode ir kļuvusi ārkārtīgi populāra un pārspējusi beramo tēju. Tomēr – kurš ir labākais veids, kā atvērt tējas lapiņas un garšu?
Beramā tēja
Vislabākā garšas pieredze. Augstākās kvalitātes tējas tiek pārdotas kā beramās. Nesasmalcinātas tējas lapas satur daudz aromātisko eļļu, tāpēc tās saglabā savas garšas un aromātiskās īpašības. Uzlejot veselas tējas lapas, tās lēnām atdod ūdenim savas īpašības. Rezultātā mums ir mums ir maigāks, daudzslāņaināks dzēriens. Turklāt tējas lapu laukums ir lielāks nekā sasmalcinātai tējai, tāpēc, pareizi uzglabājot, tā ilgāk saglabājas svaiga.
Ekoloģiskums. Nav plastmasas, papīra vai citu materiālu, tikai dabiski sadalošās tējas lapas.
Labāka cena. Sastopams mīts, ka beramā tēja ir dārgāka, – patiesībā ir gluži pretēji. Krūzei dzēriena pietiek ar dažiem gramiem tējas. Turklāt labas kvalitātes tējas var uzliet vairākas reizes.
Ērtums. Vēl viens mīts ir tas, ka beramo tēju ir sarežģīti pagatavot. Ja jums ir tējas lapiņām piemērota tējkanna vai speciāla krūze tējas apliešanai, tējas pagatavošana ir tikpat vienkārša kā ar tējas maisiņiem vai paciņām.
Ieteikums: izvēloties tējas sietiņus, pārliecinieties, vai tie ir pietiekami ietilpīgi, lai „viesmīlīgi uzņemtu tējas lapiņas”: jābūt pietiekami daudz vietas, lai tējas lapiņas būtu neierobežotas un varētu brīvi atvērties – tad tās sniegs jums savas labākās īpašības.
Tējas maisiņi
Lieliska garšas pieredze. Tējas maisiņi ir starpposma iespēja starp beramo tēju un tējas paciņām. Maisiņos tiek iepakotas veselas vai mazliet sasmalcinātas tējas lapas, atstājot pietiekami daudz vietas, kur lapiņām atvērties. Tā tiek nodrošināta pagatavotās tējas izcilā garša un kvalitāte.
Ekoloģiskuma virzienā. Daudzi ražotāji cenšas atrast videi draudzīgus risinājumus un ražo maisiņus, kas ir 100% kompostējami un pēc iespējas draudzīgāki videi.
Maksimāls ērtums. Šajā gadījumā nav jāmeklē nekāda papildu tējkanna – vienkārši ielieciet tējas maisiņu savā mīļākajā krūzē.
Tējas paciņas
Laba garšas pieredze. Tējas literatūrā visur sastapsim viedokli, ka paciņās neviens neliek labu tēju – te atradīsim tikai tējas putekļus. Bieži vien tā ir taisnība. Tomēr gandrīz visu tējas ražotāju sortimentā ir tējas paciņas, bet sevi cienoši kvalitatīvas tējas ražotāji nekad nebojās savu reputāciju un arī paciņās neliks nekvalitatīvu tēju. Tāpēc mēs iesakām vienkārši atbildīgi izvēlēties ražotāju.
Ekoloģiskuma virzienā. Tāpat kā ar maisiņiem, arī šajā tējas ražotāji pastāvīgi meklē videi draudzīgus risinājumus un piedāvā dažādus risinājumus. Tāpēc jums vienkārši jāpievērš uzmanība ražotāja sniegtajai informācijai.
Maksimāls ērtums. Šajā gadījumā, tāpat kā ar maisiņiem, nav jāmeklē papildu tējkanna – vienkārši ielieciet tējas paciņu savā mīļākajā krūzē.
Ieteikumi: kā pagatavot gardu tēju?
Tagad esam iepazinušies ne tikai ar tējas veidiem, bet arī ar pasniegšanas veidiem – atliek vien to pareizi pagatavot. Lai gan garšīgai tējai vajadzīgas tikai labas kvalitātes tējas lapas un karsts ūdens, tomēr ir dažas nianses, kuras ir ļoti svarīgi ņemt vērā un kas jūsu tējas rituālu var pacelt nākamajā līmenī.
Kvalitatīvs ūdens tējai
Cik bieži tējai izmantojam jau vienu vai pat vairākas reizes vārītu ūdeni? Jūs būsiet pārsteigti, ka tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pagatavotā tēja nav garšīga un pilnībā neatklāj savas garšas īpašības – garša ir „plakana”. Šāds ūdens jau ir zaudējis visu savu „dzīvīgumu”, un patiesībā – konkrēti skābekli.
Vēl viens svarīgs punkts ir ūdens cietība. Ja tiek izmantots ļoti ciets ūdens, tējā var just metālisku piegaršu, un šāds ūdens „neizvilks” tējas garšu. Savukārt, ja ūdens ir pārāk mīksts, tēja pārāk ātri izdalīs savas garšas un var būt rūgta un asa. Vislabāk ir izmantot tīru ūdeni, kura pH =7.
Ieteikums: Izmantojiet tikai svaigu, filtrētu ūdeni (ideālā gadījumā – avota ūdeni), un jūs būsiet pārsteigti par tējas tīro, dzīvīgo un izteiksmīgo garšu.
Tējas veidam piemērota ūdens temperatūra
Tēju parasti uzlejam ar tikko uzvārītu ūdeni un pat neaizdomājamies par to! Tas der stiprām melnajām tējām, puer tējai, stipri oksidētai ūlonga tējai, augu un augļu tējām. Maigākas tējas – vāji oksidēta ūlonga tēja, zaļā un baltā tēja – ar verdošu ūdeni vienkārši tiks sabojātas. Tās jāaplej (atkarībā no tējas veida) ar aptuveni 70–90°C temperatūras ūdeni. Tikai tad tās būs dabiski saldas un dāvās jums vissmalkākās garšas.
Ieteikums: vienmēr ievērojiet uz tējas iepakojuma norādīto ūdens temperatūru. Tas ir galvenais, lai atklātu tējas labākās īpašības. Iesakām izmantot tējkannu ar iespēju iestatīt temperatūru. Ja jums tādas nav, pēc ūdens uzvārīšanas atveriet tējkannas vāku un atstājiet 3–5 minūtes. Tikai pēc tam aplejiet tēju.
Pareiza tējas un ūdens proporcija
Tējas ražotāji ne jau tāpat vien norāda ieteicamo tējas daudzumu noteiktam ūdens daudzumam. Ja tējas būs par maz, garša būs par vāju, ja par daudz – pārāk asa un rūgta. Visizplatītākais standarts ir 2 grami jeb viena tējkarote tējas lapiņu uz vienu krūzi (200 ml). Baltajai un augļu vai augu tējai ieteicams izmantot 4 g jeb 2 tējkarotes.
Ieteikums: pievērs uzmanību ražotāja ieteiktajai proporcijai – sāciet ar to un tikai pēc tam eksperimentējiet pēc savas patikas.
Pareizs gatavošanas ilgums
Ja jums patīk stipra tēja, tējas maisiņus, paciņas vai lapiņas gatavojiet ilgāk. Tomēr nav vēlams gatavot tēju ilgāk, nekā to ieteicis ražotājs: ja ekstrakcija ir pārāk ilga, tēja kļūst rūgta un tiek maskētas tās smalkākās īpašības. Savukārt, ja gatavosiet nepietiekami ilgi, jums būs jābauda bezgaršīgs karsts dzēriens. Garšai ir nepieciešams laiks, lai tā atklātos, it īpaši, ja runa ir par beramo tēju.
Ieteikums: ievērojiet ražotāja ieteikto tējas gatavošanas laiku. Vispārējs noteikums: stiprākas garšas tējas ieteicams gatavot 3–6 minūtes, maigākas garšas tējas (piemēram, melno Dardžilingas, balto, zaļo) – 2–3 minūtes.
Tējas modes tendences
Mūsu raksta pēdējā daļā apspriedīsim tējas modes tendences. Kādas modes tendences valda tējas pasaulē? Kas šobrīd jauns tējas pasaulē? Galu galā – vai jau visu esat izmēģinājuši?
Zaļās mačas tējas kults
Šodien zaļā mačas tēja ir jaunākā modes tendence tējas pasaulē. Japānas tējas ceremonijā izmantojamais zaļās tējas pulveris tiek izgatavots no pirmās pavasara ražas agrīnajām lapiņām. Pirms to novākšanas tējas koki tiek turēti ēnā, lai tējas lapiņas iegūtu koši zaļu krāsu un pati tēja kļūtu saldāka. Novāktās lapiņas žāvē, sašķiro un sasmalcina pulverī. Tad ieber pulveri karstā ūdenī un sakuļ ar speciālu putotāju.
Dzērienam ir eksotiska koši zaļa krāsa, krēmīga tekstūra, spilgts augu aromāts un saldi pikanta garša. Mačas tējas pulveri bieži iemaisa brokastu smūtijos vai dzer kopā ar piena putām – tāds dzēriens, ko sauc par matcha latte, pēdējā laikā ir ļoti populārs. Mačas tēju arī pievieno dažādiem desertiem un ēdieniem.
Mačas tēja dod lielu ieguvumu veselībai – jo mēs patērējam samaltas tējas lapiņas, nevis tikai no tām pāri palikušo šķidrumu. Kā liecina jaunākie pētījumi, tā uzlabo noskaņojumu, stimulē prāta darbību un atmiņu un palīdz saglabāt modrību. Arī palīdz pārvarēt stresu un nogurumu.
Dzirkstošā kombuča
Kombuča ir dabiski dzirkstoša fermentēta tēja ar saldskābi svaigu garšu, un tā uzlabo zarnu trakta darbību (dabisko probiotisko īpašību dēļ). Mūsdienās to var iegādāties jau pagatavotu un iepildītu pudelēs, pasūtīt bārā vai kafejnīcā vai pagatavot mājās.
Kā tiek gatavota kombuča? Kombučas gatavošanai izmanto tējas lapiņas, ūdeni, cukuru un tējas sēni, sauktu arī par kombučas sēni. Visbiežāk tiek izmantota zaļā vai melnā tēja. Procesa laikā tējas sēne pārvērš tēju par fermentētu dzirkstošu dzērienu: fermentācijas laikā veidojas alkohols (mazāk par 1%), organiskās skābes, CO2, vairojas labās baktērijas (probiotikas). Fermentācijas process ilgst aptuveni nedēļu, un pagatavoto dzērienu var uzglabāt ledusskapī un lietot vairākus mēnešus.
Kombuču lieto vienu pašu kā tonizējošu dzērienu vai kā sastāvdaļu kokteiļos.
Ledus tējas renesanse
Ar žinojote, kad mėgstamiausias būdas gerti arbatą JAV yra ją atšaldyti ledukais ir gerti šaltą? Tokiu būdu JAV yra geriama net 80 % visos arbatos. Nors šalta arbata jau kelerius metus karaliauja mėgstamų gėrimų topuose visame pasaulyje, daugelis arbatos gamintojų tik dabar pradėjo siūlyti specialius mišinius, sukurtus šaltos arbatos ruošimui namuose.
Aukstā tēja
Vēl viens veids, kā dzert ledus tēju, ir – pagatavot to aukstā veidā. Tēja, kas pagatavota šādā veidā, ir vieglāka un saldāka. Te īpaši piemērota baltā un zaļā tēja un pirmā vākuma Dardžilingas melnā tēja. Lai arī ir speciāli rīki šī dzēriena pagatavošanai, to var vienkārši izdarīt mājās: ar aukstu ūdeni aplej tējas lapas un atstāj ledusskapī 2–3 stundas. Pēc tam caur sietu lej krūzēs un pasniedz ar ledu.
Kokteiļi ar tēju
Kokteiļu ražotāji uzskata tēju par lielisku sastāvdaļu kokteiļiem – gan bezalkoholiskajiem, gan alkoholiskajiem. Tiesa, tā nav gluži jauna lieta, bet gan atklāta no jauna: jau 19. gs. sākumā atdzesētas zaļās tējas un šampanieša kombinācija bija ļoti populārs kokteilis Amerikas Savienotajās Valstīs. Mūsdienās bāru ēdienkartē tiek piedāvāts tāds kokteilis kā Teamartini, kurā ietilpst martini, džins, cukura sīrups un auksta Earl Grey tēja.
Tēja – izsmalcinātu ēdienu sastāvdaļa
Labākie šefpavāri tēju izmanto kā sastāvdaļu savos ēdienos. Piemēram, zaļā tēja ir lieliski piemērota dažādām salātu mērcēm, bet dūmu melnā tēja Lapsang Souchong tiek izmantota gaļas marinādēm. Zaļās mačas tējas pulveri pievieno pīrādziņiem, cepumiem un kūkām. No dažādām tējām tiek gatavoti eksotiski džemi, kas lieliski piemēroti brokastīm.
Nobeigumā
Mēs ceram, ka jūs neapreibāt no tējas veidu pārpilnības un ka šis raksts iedvesmos jūs ienirt tējas pasaulē un nogaršot tēju, kas vēl nekad nav baudīta. Nobeigumā vēl viens citāts par šo dzērienu:
Pareizi, – nopūtās Cepurnieks, – vienmēr ir laiks tējai...
Lūiss Kerols, „Alise brīnumzemē”
