NEDĒĻAS PIEDĀVĀJUMS

Kafija mākslā. Slavenu gleznotāju darbi

#Kafija mākslā

Kafija un māksla. Visticamāk pirmā doma, kas nāk prātā ir zīmējumi kafijā – tā saucamā „Latte art“. Tomēr, šoreiz par ko citu.

Leģendas vēsta, ka pirmie kafijas krūmi tika atklāti jau IX gs. Šis ir viens no senākajiem dzērieniem, kas kļuvis par daudzu ikdienas rituālu. Pat tagad cilvēki, satiekoties dodas uz kafejnīcām, kafijas namiem iemalkot šo enerģiju sniedzošo dzērienu, kā arī izbaudīt draugu kompāniju. Līdzīga situācija bija arī 500 gadus atpakaļ, kad tika atvērti pirmie kafijas nami. Tajos laikos cilvēki atpūtās, tenkoja un izbaudīja mākslinieku uzstāšanos.

Kafiju un mākslu apvienot ir ļoti vienkārši. Jo kafija IR māksla! Varbūt tajos laikos kafijas vai ierīču, kas spēj apvienot kafijas pupiņas un karstu ūdeni, daudzveidība nebija tāda, kāda tā ir mūsdienās, tomēr kā tagad, arī tad – kafija vieno. Tā vieno cilvēkus sarunās, rīta steigā un brīvu mirkļu meklējumos…

Šo saikni, ko veicina kafija, ievēroja dažādi mākslinieki un attēloja to savos mākslas darbos. Dažādi laiki, vēsturiskie notikumi, dažādi ar kafiju saistīti elementi, bet visos darbos kafijai atvēlēta īpaša vieta. 

„Pie kafijas galdiņa“, Edvard Munch (1883)
(„At the coffee table“)

Iespējams, ka pats slavenākais šī mākslinieka darbs ir „Kliedziens“ (ang. „The Scream“). Tomēr tajā Jūs neatradīsiet nevienu elementu, kas saistās ar kafiju. Sirms vīrs, kurš sēž pie galdiņa, šis ir viens no slavenā norvēģu mākslinieka agrīnajiem darbiem. Lai gan Edvard Munch tiek kategorizēts kā simbolisma pārstāvis, šī glezna ir impresionisma stilā. Pamata impresionisma princips – attēlot mirkli, iespaidus un apturēt kustību.

Kafija mākslā. Kafijas Draugs

Vēlajā XIX gadsimtā tapusī eļļas krāsas glezna, pašlaik tiek glabāta Munch muzejā, Oslo, Norvēģijā.

„Kafijas kanna“, Pierre-Auguste Renoir
(„Coffee pot“)

Ar savu tehniku, gadsimtu un stilu „Kafijas kanna“ tik tiešām ļoti līdzinās „Pie kafijas galdiņa“: abas gleznas izstrādātas eļļas tehnikā un pārstāv impresionisma stilu. „Kafijas kanna“ nav datēta, tomēr impresionisms bija galvenā kustība no XIX gs. beigām līdz XX gs. sākumam, un slavenā franču mākslinieka dzīves gadi iekļūst šajā periodā. Kafijas kanna, šajā gleznā ir patiesi izsmalcināta, dominē brūnie toņi, kas nepārprotami tiek asociēti ar kafiju.

Kafija mākslā. Kafijas Draugs

Pašlaik, šis mākslas darbs pieder kādai privātai kolekcijai.

„Vīrs kafejnīcā“, Juan Gris (1916)
(„Man at the Cafe“)

Pirmais, kas krīt acīs, neierastās līnijas, no kurām vēlāk iezīmējas cilvēka figūra..

Spāņu kubists Juan Gris pieder „Salon de la Section d’Or“ gleznotāju grupai, kuri vadās pēc precīziem, matemātiskiem aprēķiniem, kas citādāk dēvējams arī par zelta šķelienu. Sarežģītās līnijas un ģeometriskās figūras izveido vīrieti ar cilindru, frakā, kurš atpūšoties, vienā rokā tur glāzi absinta, savukārt citu novietojis uz krēsla.

Kafija mākslā. Kafijas Draugs

1916. gadā gleznotais mākslas darbs tiek sargāts Filadelfijas mākslas muzejā, ASV.

„Sievietes dzer kafiju“, Ernst Ludwig Kirchner (1907)
(„Coffee drinking Women“)

Ernst Ludwig Kirchner bija viens no tiem, kuri aizsāka jaunu mākslas novirzienu – ekspresionismu. XX gs. trešajā dekādē, kad avangarda stils bija augstā cieņā, Kirchner radīja vairākus mākslas darbus, kuri iezīmējās ar grotesku, atvērtu skatu uz pasauli, idejām, realitātes deformācijām. Trīs sievietes pie galda, kuras bauda kafiju, tapušas 1907. gadā, agrāk, nekā aizsācies ekspresionisms.Lauztas, dabiskas formas, agresīvi krāsu savienojumi liecina par jaunu gleznošanas stila aizsākumu.

Kafija mākslā. Kafijas Draugs

Šī glezna tiek glabāta Vestfāles kultūras un mākslas muzejā, Minsterē, Vācijā.

„Kafijas nams Kairā“, Konstatin Makovsky (1872)
(„Coffee House in Cairo“)

Spilgts romantisma epohas meistardarbs, kurā attēlots kafijas nams Kairā. Sapulcējušies vīri runā, klausās mūziku, vietu apspīd saules stari. Slavenais krievu gleznotājs lieliski attēlo romantisma ideoloģiju – gleznā dominē miers, harmonija, atbrīvošanās no noteiktām līnijām, antīkām formām. Var likties dīvaini, ka krievu tautības gleznotājs attēlo austrumu kultūru. Ceļojumi uz Ēģipti un Serbiju patiesi mainīja Makovsky uztveri – līdz tam tika gleznotas sociālas un psiholoģiskas problēmas, tomēr tās nomainīja artistiskas formas un krāsas.

Kafija mākslā. Kafijas Draugs

Glezna tiek glabāta Mākslas muzejā, Serphukov pilsētā, Krievijā.

„Sieviete maļ kafiju“, Vincent van Gogh (1881)
(„Woman grinding coffee“)

Lai gan van Gogh ir slavens ar ar neatkārtojamiem dabas skatiem, portretu gleznošana nu dien nebija sveša lieta viņam. Portretos atainota slavenā Nīderlandes gleznotāja ideoloģija – viņš tiecās parādīt saikni starp savām jūtām un redzamo objektu. No 1879. gada viņš strādāja kā misionārs, raktuvēs, Beļģijā, kur sāka rasēt vietējos cilvēkus. Lai gan van Gogh pārstāvēja post-impresionismu, kurā izmantojamas dabiskas, gaišas krāsas, “Sieviete maļ kafiju” ir realistisks mākslas darbs. Atainota īstenība, dzīve ir tāda, kāda tā ir.

Kafija mākslā. Kafijas Draugs

Glezna tiek sargāta Kröller-Müller muzejā, Otterlo pilsētā, Nīderlandē.

„Kafejnīcas terase naktī“, Vincent van Gogh (1888)
(„Cafe terrace at night“)

Spilgtā glezna atrāda kafejnīcas terasi Arlā (Francija), rudenī. Šir ir pirmais mākslinieka darbs, kurā rezamas zvaigžņotas debesis. Pat iestājoties tumsai, cilvēki atrodas kafejnīcā un tie pat nebaidās no aukstuma, ko nes rudens vakari. Gezna ir post-impresionisma stilā, gleznota ar eļļas krāsām.

Kafija mākslā. Kafijas Draugs

Gluži kā „Sieviete maļ kafiju“, šī glezna tiek glabāta Kröller-Müller muzejā, Otterlo pilsētā, Nīderlandē.

„Vīrietis ar sievieti kafejnīcā“, Pablo Picasso (1903)
(„Man and woman in cafe“)

Paskatoties uz šo gleznu, drebuļi pārskrien pāri ķermenim. Tā ir tumša un dominē zilā krāsa, sieviete tajā ir sarāvusies.. Laika posmā no 1901-1904 Picasso gleznoja monohromātiskas gleznas, t.i. tajās dominēja viena krāsa, visbiežāk zila bai zaļa, reizēm tika izmantotas siltākas krāsas, lai atdzīvinātu gleznu.

Kafija mākslā. Kafijas Draugs

Interesants fakts par šo spāņu gleznotāju – vīrietis piedzima Pablo Diego José Francisco de Paula Juan Nepomuceno Mariá de los Remedios Cipriano de la Santísima Trinidad Ruiz y Picasso vārdā.

Šī glezna, kurā attēloti abi cilvēki tiek glabāta Nacionālajā Oslo Muzejā, Norvēģijā.

„Kafejnīca Royan“, Pablo Picasso (1940)
(„Cafe in Royan“)

Šī glezna ir pilnīgs pretstats iepriekš redzētajai. Šis – kubisma stilā ieturētais Picasso darbs, gleznots neoklasicisma epohā, imitē, pārveido nostāvējušos stilistikas modeļus, aizverot ierasto, nebeidzamo mākslas apli ar zināmajām formām. Acīm patīkamās, siltās krāsas lieliski attēlo kafejnīcu Royan (Francijā).

Kafija mākslā. Kafijas Draugs