Ja jūs vēlaties ierobežot uzņemto kaloriju un ogļhidrātu daudzumu, aizstājot cukuru savā tasītē kafijas, ar kādu no mākslīgajiem saldinātājiem, jūs neēsat vienīgais. Pēdējo pāris dekāžu laikā, cilvēki arvien vairāk apzinās riskus, kādi rodas no pārmērīgas cukura lietošanas. Pārtikas ražotāji uz to ir reaģējuši izstrādājot vairākus cukura aizvietotājus, kas ļauj mums saldināt mūsu ēdienus un dzērienus, nepievienojot tiem nekādas papildus kalorijas vai ogļhidrātus. Lai gan tas izklausās kārdinoši, vairumā gadījumu, apskatot šos mākslīgos saldinātājus tuvāk, kļūst skaidrs, ka tie mūsu veselībai skādē tik pat daudz kā cukurs. Pēdējā laikā, veikalu plauktos ir atrodami vairāki dažādi cukura aizvietotāji un to ietekme uz mūsu ķermeni ir ļoti dažāda. Daudzi no tiem ir toksiski un skādē mūsu ķermeņiem pat nelielos daudzumos, bet citi šķiet visai droši, ja mēs tos lietojam samērīgi. Pēc šī raksta izlasīšanas, jūs varēsiet atpazīt bīstamākos cukura aizvietotājus, no kuriem vajadzētu izvairīties.
Dabīgie cukuri
Pirms mēs apskatām mākslīgos saldinātājus, mums vajadzētu saprast kādas ir atšķirības starp dažādiem dabīgajiem cukuriem. Dabā, cukurs ir sastopams, galvenokārt, kā saharoze, fruktoze un glikoze. Glikoze ir visvairāk sastopama tādos ēdienos kā maize, rīsi, makaroni un kartupeļi. Fruktoze, pazīstama arī kā augļu cukurs, ir visvairāk atrodama dārzeņos, augļos un dažādos no tiem izstrādātiem saldinātājiem, kā kļavu sīrups, agaves sīrups, vīnogu cukurs un citos. Saharozi ir galda cukurs un to veido glikoze un fruktoze vienādā daudzumā. Pārtikas ražošanā, tās galvenie avoti ir cukurbietes un cukurniedres. Arī ievārījuma cukurs, iesala cukurs un brūnais cukurs ir no saharozes iegūti produkti.
Kādēļ dabīgie cukuri ir kaitīgi
Cukuri, vai uztura valodā runājot – ogļhidrāti, ir mūsu ķermeņa iecienītākais enerģijas avots. Pretēji taukiem, kas deg lēni un vienmērīgi, cukuri ir kā raķešu degviela, kas izdeg ļoti strauji. Problēma ir tāda, ka, uzņemot cukurus, mūsu ķermenis zaudē hormona insulīna jūtīgumu. Viena no insulīna funkcijām mūsu ķermenī ir pārtraukt mūsu uzkrāto tauku rezervju lietošanu, kā enerģijas avotu, ja mūsu kuņģī vēl ir atlikušas uzturvielas no pēdējās maltītes. Kad insulīna jūtīgums ir pārāk zems, mūsu aizķuņģa dziedzeris turpina izdalīt šo hormonu pat tad, kad mums tas nav nepieciešams. Tas noved pie tā, ka mums pietrūkst enerģijas, mēs esam miegaini un jūtam alkas pēc vairāk cukura, lai stabilizētu savu insulīna līmeni. Protams, visi ogļhidrāti, kurus mēs neesam sadedzinājuši dienas laikā, uzkrājas mūsu tauku rezervēs, izraisot aptaukošanos. Pārmērīga cukura uzņemšana izraisa arī hronisku iekaisumu, kas, atsaucoties uz zinātniskajiem pētījumiem, tiek saistīts ar 80% rietumos izplatīkajām slimībām, ieskaitot vēzi.
Aspartāms
Šis cukura aizvietotājs ir pats izplatītākais. Tas tiek lietots plašā klāstā pārtikas produktu, ieskaitot diētiskās limonādes. Neskatoties uz to, pēdējo gadu laikā, tā popularitāte ir piedzīvojusi iespaidīgu kritumu un ne jau bez iemesla. Aspertāmu veido fenilalanīns, asparagīnskābe un metanols. Gan fenilalanīns, gan asparagīnskābe var izraisīt neiroloģiskas problēmas, ieskaitot garstāvokļa svārstības un atmiņas traucējumus. Fenilalanīns mūsu ķermenī metabolizējas diketopiperazīnā, kas ir bīstams kancerogēns. Vēl viens no aspertāma motabolizācijas blakus produktem ir formaldehīds, viela, kas ir vislabāk zināma, kā balzamēšanas šķidrums, kas izrādījās ļoti parocīga senajiem ēģiptiešiem, mumificējot faronus. Maigi izsakoties, dzīvā ķermenī, tā būs mazāk lietderīga. Pat tad, ja jūs, pretēji veselajam saprātam, būtu gatavi uzņemties visus augstāk minētos veselības riskus, lai tikai varētu iegūt slaidāku augumu, neatsakoties no saldumiem, aspertāms nesniegs jūsu iecerētos rezultātus. Lai cik tas nebūtu ironiski, diētiskās kolas, kas satur aspartāmu, nebūt nav nemaz tik diētiskas. Aspertāms nogalina labās baktērijas mūsu zarnās, pārtraucot normālu barības vielu uzņemšanu un izraisa aptaukošanos.
Neotāms
Pēc būtības, neotāms ir aspertāma nākamā versija. Tas ir radīts uzlabojot aspertāma formulu, iejaucot tā kokteilī dimetilbutiraldehīdu. Šie uzlabojumi tika veikti ar mērķi novērst fenilalanīna radītos draudus veselībai, neļaujot tam sadalīties un absorbēties mūsu ķermenī. Par spīti tam, daudzi ārsti un uztura zinātnieki uzskata, ka neotāms varētu izrādīties pat bīstamāks par aspertāmu. Neotāms ne tikai satur visas tās pašas bīstamās vielas kā aspertāms, bet arī dimetilbutiraldehīds nav diez ko labvēlīgs. Tā ir viegli uzliesmojoša viela, kas var izraisīt ādas, acu un elpošanas sistēmas problēmas.
Saharīns
Saharīns, sajaukumā ar tādām vielām kā ksilīts, nātrija citrāts un citām, ir atrodams daudzos galda cukura aizvietotājos. Tātad, ja jūs esat ķemējuši veikalu plauktus, meklējot mākslīgo saldinātāju kafijai, jūs noteikti esat redzējuši saharīna cukura aizvietotājus. Agrāk tika uzskatīts, ka saharīns izraisa urīnpūšļa vēzi, tomēr, veicot atkārtotus pētījumus, šīs aizdomas tika apgāztas. Lai arī saharīns varētu nebūt kancerogēns, tas atstāj negatīvas pēdas uz veselību. Ir zināmi pierādījumi tam, ka saharīns patiesībā paaugstina glukuzes līmeņus asinīs, tieši tāpat, kā tas notiek lietojot dabīgo cukuru.
Sukraloze
Atšķirībā no citiem mākslīgajiem saldinātājiem, šis produkts ir izgatavots no cukura, to hlorizējot. Sukralozes ir kaitīga tādēļ, ka hlors, kāds tiek lietots tās izstrādes stadījā, ir ļoti bīstams. Pēc tā ķīmiskās struktūras, šis hlors ļoti līdzinās pesticīdam, kas ir ticis atzīts par pārāk toksisku un vairākās valstīs ir aizliegts lietošanai lauksaimniecībā. Droši vien jūs nevēlaties pārtikā lietot saldinātāju, kas satur kukaiņu indi, kas ir atzīta par pārāk toksisku. Sukralozes lietošanai ir vairākas zināmas blaknes, ieskaitot galvassāpes, reibstošu galvu, muskuļu sāpes, gremošanas traucējumus, jūtīgu ādu un paaugstinātu iekaisumu.
Stēvija
Stēvijas cukurs bez piemaisījumiem ir 100% dabīgs. Tas tiek iegūts no stevijas auga un ir ārkārtīgi salds. Tas ir viens no drošākajiem cukura aizvietototājiem un, atsaucoties uz zinātniskajiem pētījumiem, tas arī palīdz kontrolēt asinsspiedienu. Neskatoties uz to, cukura aizvietotājs stevija ir lietojams ar mēru, jo mums vēl nav pietiekoši daudz informācijas par šo vielu un, pārmērīgos daudzumos, tā varētu negatīvi ietekmēt mūsu veselību.
Eritritols
Eritritols ir dabīgs saldinātājs, kas nesatur kalorijas un pieder cukura alkoholu grupas. Spriežot pēc līdz šim aizvadītajiem pētējumiem, izskatās, ka tas ir visai drošs. Eritritola burvība slēpjas tajā, ka mūsu zarnu baktērijas to nespēj sadalīt, tādēļ tas pamet mūsu ķermeni, to īpaši neietekmējot. Viena no eritritola blaknēm ir uzpūties vēders un gāzu uzkrāšanās. Eritritols arī nepaaugstina insulīna līmeņus.
Noslēgumā
Cilvēkiem ir ļoti spēcīga reakcija pret cukuru, kas ir iestrādājusies evolucionārā ceļā. Pirms daudziem desmitiem tūkstošu gadu, kad mūsu senči pārtika tikai no tā, ko tie spēja nomedīt, vai atrast augam dabā, saldumi bija milzīgs retums. Ik pa laikam, senie cilvēki uzgāja kādu augļu koku, bet tādas reizes bija ļoti retas. Evolucionārie biologi uzskata, ka, tādēļ, ka augļi un fruktoze pilda zināmas, svarīgas funkcijas mūsu ķermenī, dabīgā atlase deva priekšroku tiem senajiem cilvēkiem, kuri, atrodot augļu koku, piēdās pilniem vēderiem. Mūsdienās cukurs nebūt nav grūti iegūstams. Patiesībā, kādā no tā formām, tas ir atrodams gandrīz katrā pārtikas produktā. Neskatoties uz to, mēs esam saglabājuši mūsu senču alkas pēc saldumiem, par spīti tam, ka, mūsdienu pasaulē, tās skādē mūsu veselībai. Lietojot stēviju, šo iekāri ir iespējams mazliet nomierināt, bet, diemžēļ, mums vēl nav zināms neviens pilnīgi drošs cukura aizvietotājs.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir ksilitols?
Ksilitols vai ksilīts ir vēlviens dabīgais cukura aizvietotājs. To ir ieteicams lietot nelielos daudzumos un ieviest diētā pakāpeniski, sākot ar pustējkaroti dienā līdz 10 tējkarotēm dienā. Ksilitols var izraisīt caureju, kā arī tas satur soju, kviešus un glutēnu. Vēl viens tā trūkums ir tāds, ka tas satur visai daudz kalorijas – aptuveni 240 kcal uz 100g.
Cik daudz cukura ir ieteicams uzņemt dienā?
Pieaugušiem vīriešiem nevajadzētu uzņemt vairāk kā 3 ēdamkarotes cukura, sievietēm – 2 un bērniem vēl mazāk.
Vai glukoze ir vērtīgāka par glikozi?
Nē, glukoze ir vērtīgāka, vai, pareizāk sakot, mazāk kaitīga. Glukoze ir vērtīgāka degviela mūsu ķermenim, jo tā ir vieglāk pieejama. Glukoze var uzkrāties mūsu muskuļu šūnās, sniedzot tiem enerģiju fiziskas slodzes laikā. Savukārt, fruktozei ir vispirms jāmetabolizējas, lai mūsu ķermenis varētu sadedzināt tās kalorijas.
